Emocionālā inteliģence komandā: red flagi, red red flagi un kāpēc vadītājiem vispār ir jāattīsta emocionālā inteliģence?

Emocionālā inteliģence darba vidē – par šo tēmu domāju jau vismaz gadu, un beidzot esmu apkopojusi un dalos savās pārdomās. Pieņemu, ka lielai daļai šī tēma jau ir līdz apnikumam dzirdēta. Un tomēr – aizvien to redzu kā reālu problēmu daudzās komandās.

Savās profesionālajās gaitās esmu saskārusies gan ar komandām un vadītājiem, kuru emocionālā inteliģence ir ļoti augsta, gan arī ar diametrāli pretējiem piemēriem. Tāpēc man ir bijusi iespēja novērot, kā emocionālā inteliģence (vai tās trūkums) izpaužas un kā  ietekmē komandas noskaņojumu un kopējo sniegumu.

Šajā ierakstā apkopoju savus novērojumus no pieredzes:

🔍Kādi ir mani "red flagi", kas norāda uz emocionālās inteliģences izaicinājumiem komandā?

🔍Kādi ir mani "red red flagi", kas signalizē – ilgtermiņā sadarbība, visticamāk, neuzlabosies?

🔍Kāpēc, manuprāt, vadītājiem ir būtiski attīstīt savu emocionālo inteliģenci?

Kādi ir mani "red flagi", kas norāda uz emocionālās inteliģences izaicinājumiem komandā?

Šīm lietām es pievēršu uzmanību jebkurā profesionālā sadarbībā jeb mani red flag:

☝komandā par vadītāju ir dzirdami komentāri: “Tu vēl nezini, kāds/a viņš/a var būt”;

☝vadītāja uzvedība pret citiem kolēģiem, kas izpaužas kā zemas emocionālas inteliģences rīcība;

☝balss pacelšana arī tad, kad nav stresa situācija (kopumā es neatbalstu balss pacelšanu darba vidē, bet stresa situācijas kaut kādā veidā spēju izprast);

☝neracionāla, pēkšņa haosa radīšana – bez skaidra iemesla, pēc tam neatzīstot, ka haoss bija nepamatots.

Vai vienmēr uzreiz var pamanīt, ka komandā ir emocionālās inteliģences izaicinājumi? Nē, bieži šīs problēmas kļūst redzamas tikai ar laiku - ikdienā sadarbojoties, vērojot reakcijas, uzvedību un mijiedarbību.

Kādi ir mani "red red flagi", kas signalizē – ilgtermiņā sadarbība, visticamāk, neuzlabosies?

Zemas emocionālās inteliģences rīcību nekad nevajag atstāt bez ievērības – uz to ir jāreaģē, pārrunājot situāciju, paskaidrojot, kas bija nepieņemami un vienojoties par turpmākām reakcijām, rīcībām līdzīgās situācijās. Vienlaikus, manuprāt, ir daži būtiski red red flagi, kas liecina – ilgtermiņā sadarbība, visticamāk, neuzlabosies:

☝atkārtojas tieši tā pati rīcība, par kuru jau esat vienojušies, ka tā nav pieņemama kādai no pusēm;

☝konkrētā situācija, par kuru esat runājuši, vairs neatkārtojas, bet parādās citas uzvedības formas, kas norāda uz zemu emocionālo inteliģenci;

☝pārrunājot konkrēto situāciju, cilvēks neatvainojas par savu uzvedību – tas liecina, ka viņš neuzskata savu rīcību par nepareizu, līdz ar to nav sagaidāmas izmaiņas nākotnē;

☝pārrunājot konkrēto situāciju, cilvēks lieto frāzi “es jau tāds/a esmu”, kas liek domāt, ka nav vēlmes un motivācijas mainīt savu rīcību.

Kāpēc vadītājiem ir būtiski attīstīt savu emocionālo inteliģenci?

Kaut kādā ziņā es saprotu vadītājus, kuri domā: "Kāpēc, tieši kāpēc man jāstrādā ar savu emocionālo inteliģenci? Es esmu vadītājs – mani jau tāpat jāklausa." Bet lūk, ko viņi bieži neredz:

1.Neizmantots potenciāls komandā

Cilvēki klusē. Ne tāpēc, ka viņiem nav ko teikt, bet tāpēc, ka “nav vērts” - visi zina, kā vadītājs var reaģēt. Tiek zaudēts vērtīgs resurss – darbinieku idejas, pieredze un novērojumi. Tieši šīs lietas, ja vadītājs spēj tās uztvert un izmantot, var palīdzēt komandai izaugt un pacelties jaunā līmenī.

2.Nenoturēts resurss komandāCilvēki aiziet ne vienmēr dēļ algas vai pienākumiem – nereti iemesls ir slikts mikroklimats un emocionālā spriedze komandā. No vadītāja skatpunkta tas ir liels waste (pēc LEAN principiem) – jau atrasts un apmācīts resurss, kuru neizdevās noturēt komandā.

3.Nedrošība komandā

Zema emocionālā inteliģence, pat ja tā “izsprāgst” tikai reizēm, paliek atmiņā.Cilvēkiem rodas bailes kļūdīties, viņi klusē vai – vēl sliktāk – sāk tenkot aiz muguras, kas, diemžēl, notiek visbiežāk. Un būsim godīgi, kuram gan patīk būt komandā ar šādu mikroklimatu?

4.Emocionālā inteliģence ir būtiska jebkuru attiecību daļa, arī ārpus darba vides

Ja darba vidē ir zema emocionālā inteliģence, tā, visticamāk, ir arī citās dzīves jomās. Galu galā strādāšana pie savas emocionālās inteliģences ir būtiska, lai veidotu veselīgas attiecības visos dzīves aspektos, tai skaitā arī pašam ar sevi.

Un kādi ir tavi red flagi, kas liecina par emocionālās inteliģences izaicinājumiem komandā?