Haoss pasaulē, kas atgriež mūs pie dzīves nenoteiktībā

Vai es esmu īstais cilvēks, kuram publiski uzstāties par filozofiskām tēmām?

Šo jautājumu uzdevu sev, jo parasti publiski runāju par tēmām, kas tiešā veidā saistītas ar manu profesionālo darbību – retāk par filozofiskām tēmām. Kaut gan tās man ir tuvas.

Pieņēmu izaicinājumu - un ne mirkli to nenožēloju. Patiesi izbaudīju iespēju dalīties savā redzējumā par to, no kādiem skatu punktiem varam paskatīties uz dzīvi nenoteiktības apstākļos:

💡kā uz neatņemamu pasaules kārtības daļu. Nenoteiktība ir cikliska. To mums rāda arī vēsture;

💡kā uz psiholoģisku vajadzību pēc noteiktības. Mūsu prāts nezināmo uztver kā potenciālu apdraudējumu;

💡kā uz ilūziju par noteiktību, pie kuras mēs tik ļoti vēlamies turēties.

Atskatoties uz savu dzīvi un būšanu nenoteiktības apstākļos, mana personiskā atziņa ir, ka beigu beigās visa dzīve ir viena vienīga nenoteiktība – principā par visu. Viss, par ko mums šķiet, ka “mēs jau zinām, kā būs mūsu dzīvē”, bieži izrādās tikai ilūzija. Apzinoties šo – iestājas atvieglojums. Un iekšējais spiediens “visu izkontrolēt”, “visu paredzēt” – mazinās.

Foto: Laura Celmiņa