Kā pārmaiņu vadītājam pašam iziet cauri pārmaiņu procesam?

Mēs dzīvojam laikā, kad biznesa vidē (un ne tikai) visstabilākais ir nemitīgas pārmaiņas, līdz ar to pārmaiņu vadība jau labu laiku vairs nav nekas jauns nevienā organizācijā. Mūsdienu informācijas laikmetā iegūt zināšanas par pārmaiņu vadību nav nekas sarežģīts, tāpat ir pieejamas virkne vadītāju apmācības/pieredzes stāsti/iedvesmas runu par pārmaiņu veikšanu organizācijās. Tomēr vēl joprojām tieši pārmaiņu projekti ir vieni no sarežģītākajiem un daudzām organizācijām ir liels izaicinājums veiksmīgi tos realizēt. 

Savā profesionālajā darbībā esmu vadījusi vairākus pārmaiņu projektus un piedzīvojusi ļoti dažādas pieredzes. Vadot vienu no šādiem projektiem, aizdomājos par jautājumu, par kuru pārmaiņu kontekstā runā maz - kā pašam pārmaiņu vadītājam iziet cauri pārmaiņu procesam?

Pārmaiņu projekti no citiem atšķiras ar emociju apjomu, ko piedzīvo visas iesaistītās puses, tai skaitā pats pārmaiņu vadītājs. Nenoliedzami viena no veiksmīgu pārmaiņu atslēgām ir tieši pārmaiņu vadītājs, līdz ar to ir ārkārtīgi būtiski, cik profesionāli pats pārmaiņu vadītājs iziet cauri šim procesam. Spēja tikt galā ne tikai ar citu emocijām, bet arī savām, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem profesionalitātes rādītājiem šādiem projektu vadītājiem.

Jau kādu laiku gribu padalīties ar savu pieredzi un ieteikumiem, kas man, vadot pārmaiņas, palīdz pašai iziet cauri šim procesam.

Emociju apzināšanās

Saprast, ka cilvēku emocijas šajā procesā ir normāla pārmaiņu sastāvdaļa – tās nav jāuztver personīgi (līdzīgas emocijas cilvēkiem būtu arī tad, ja būtu cits pārmaiņu vadītājs).

Tāpat pārmaiņu vadītājam nav jāignorē savas emocijas, kas neapšaubāmi rodas kā reakcija uz komandas emocijām. Tām ir jāļauj būt, jo arī pārmaiņu vadītājs ir tikai cilvēks ar savu emocionālo pusi (un jā, jebkuram projektu vadītājam ir svarīga emocionālā puse, jo tas norāda uz cilvēka spējām saprast, sajust citu cilvēku emocijas, kas ir vajadzīga prasme jebkuram vadītājam). Nozīmīgi būt kontaktā ar savām emocijām, vienlaikus izvēloties laiku un vietu ārpus darba vides, kad tām ļaut būt, saglabājot absolūtu profesionalitāti un objektivitāti darbā.

Svarīgi augstāk minēto realizēt nevis teorētiski, bet praktiski. Proti, nepietiek ar to, ka ir zināšanas par komandas vai savām emocijām, svarīgi ir spēt šo realizēt praktiski - ieraudzīt un nobrieduši reaģēt uz citu cilvēku un savām emocijām.

Profesionālās robežas

Brīžos, kad komandā ir sakāpinātas emocijas, pārmaiņu vadītājam ir svarīgi spēt pieturēties pie racionālas un profesionālas projekta virzības atbilstoši projekta plānam un veicamajām darbībām.

Nereti cilvēki emociju iespaidā mēdz aizskart pārmaiņu vadītāju, līdz ar to pārmaiņu veicējam ir jābūt gana drosmīgam un pārliecinātam, lai tādos mirkļos novilktu robežas un neļautu sevi aizskart ne profesionāli, ne personīgi.

Dot cilvēkiem laiku

Skaidrs, ka pie jebkurām pārmaiņām cilvēkiem ir jāpierod un tas prasa laiku. Mums gribētos, lai tas notiek ātrāk, bet ir nozīmīgi apzināties, ka tas nevar notikt vienas dienas laikā. Katra komanda ir atšķirīga un arī laiks, kas tai ir vajadzīgs, lai pielāgotos pārmaiņām, ir atšķirīgs. Ir ļoti nozīmīgi dot cilvēkiem laiku emocionāli iziet cauri pārmaiņu līknei. Iespējams šis ir viens no grūtākiem uzdevumiem pārmaiņu vadītājiem – izturēt šo posmu.  

Atklāta un godīga komunikācija

Kad ir dots laiks cilvēkiem aprast ar pārmaiņām, ir svarīgi veidot atklātu komunikāciju, vēlreiz precīzi nokomunicējot pārmaiņu ietekmi (pārmaiņās iesaistītie šo visbiežāk pārinterpretē atbilstoši savām iekšējām sajūtām un pārliecībām) un ar key person atklāti pārrunājot esošo situāciju un tās virzību. Manā pieredzē tieši atklāta komunikācija pēc laika ir bijis pagrieziena punkts uz ļoti veiksmīgu turpmāko projekta virzību.

Protams, šādas sarunas prasa drosmi, jo nekad nezinām, kā tās beigsies - iespējams, ka tas var būt arī šī projekta noslēgums. Citreiz komandas un to vadītāji nav gatavi pārmaiņām vai nav gatavi pārmaiņām tieši ar konkrēto cilvēku un tas ir pilnībā ok – arī to nevajag uztvert personīgi.