top of page

3 lietas, ko aizvien mācos projekta vadītāja lomā

30. jūn.
Lasīts 3 min

Dažādus projektus vadu jau kopš vidusskolas, un, lai gan šajā laikā esmu guvusi daudz vērtīgu mācību,  esmu pārliecinājusies, ka projekta vadītāja lomā vienmēr ir vieta izaugsmei.


Līdz ar agile pieejas ienākšanu organizācijās projekta vadītāja loma ir kļuvusi daudzveidīgāka. Dažādās komandās un uzņēmumos tā var būt ļoti atšķirīga – atkarībā no komandas struktūras un citu lomu sadalījuma. Katrā ziņā tas vairs nav klasiskais projekta vadītāja modelis, ko pazinām pirms 15 gadiem. Tomēr ir divas lietas, par kurām projekta vadītājs vienmēr ir atbildīgs:


💡Projekta vadības pamati

Termiņi, aktivitātes, atbildības, riski, resursi, finanses – viss, kas nodrošina projekta virzību. Šeit nav nekādas maģijas – nepieciešamas zināšanas, pieredze, stratēģiskā domāšana un spēja redzēt vairākus soļus uz priekšu.


💡Projekta komandas dinamika

Pat perfekti saplānots projekts var neizdoties, ja komanda nestrādā kā vienots veselums. Spēja pamanīt problēmas, risināt konfliktus un radīt vidi, kurā cilvēki var veiksmīgi sadarboties, ir prasmes, kas galvenokārt attīstās līdz ar pieredzi.

 

Pieredze projektu vadībā man nav devusi sajūtu, ka es visu zinu. Gluži pretēji – jo vairāk pieredzes gūstu, jo skaidrāk redzu, kur vēl varu augt. Šīs ir trīs lietas, kuras aizvien mācos attīstīt:


1.Skaidri zināt savu lomu projekta komandā

Ir ļoti nepatīkama situācija, kurā tu esi pārliecināts, ka tava atbildība ir viena, bet vadība vai komanda sagaida pavisam ko citu. Tieši tāpēc esmu sapratusi, ka ir ļoti būtiski jau projekta sākumā vienoties par to, kas tieši ir mana atbildība. Ko no manis sagaida? Kurš pieņem lēmumus par projekta saturisko virzību? Par ko atbildu es, un par ko – kāds cits?

 

Šādas sarunas dažkārt šķiet liekas, jo var šķist, ka projekta vadītāja loma ir pašsaprotama. Un tad es sev atgādinu, ka šobrīd projekta vadītāja loma un atbildības var būt citādākas nekā agrāk un nekas vairs nav tik pašsaprotams. Viens no maniem mīļākajiem teicieniem ir common sense is not so common – tas, kas vienam šķiet pašsaprotams, citam var nebūt.

 

2. Ne visas komandas dinamikas problēmas ir projekta vadītāja atbildība

Projekta gaitā neizbēgami nākas risināt jautājumus, kas saistīti ar komandas dinamiku. Taču viena no svarīgākajām lietām, ko joprojām mācos, ir skaidri apzināties, kur beidzas mana kā projekta vadītāja atbildība.

 

Mana kompetence ir nodrošināt, lai projekta ietvaros konflikti tiktu risināti, komanda varētu sadarboties un projekta vidē valdītu cieņpilna komunikācija. Man ir svarīgi radīt vidi, kurā cilvēki jūtas droši strādāt pie projekta un risināt ar to saistītos jautājumus. Taču man nav jāmaina cilvēki. Man nav jāmaina uzņēmuma kultūra. Un es nevadu komandu — es neesmu tās tiešais vadītājs, es vadu konkrētu projektu.

 

To sev ir svarīgi atgādināt, jo, strādājot ar komandas dinamiku, ļoti ātri kļūst redzamas arī plašākas organizācijas problēmas. Taču ne viss, ko pamanu, ir mana atbildība. Ja to neapzinās, ir viegli iesaistīties jautājumos, kas patiesībā neietilpst projekta vadītāja kompetencē.

 

Pieredze man ir iemācījusi, ka laba projekta vadība nav tikai par to, ko dari, bet arī par spēju apzināties, kas nav jāuzņemas.

 

3. Būt cilvēcīgam, saglabājot projekta vadītāja lomu

Viena no grūtākajām lietām man ir atrast līdzsvaru starp cilvēcīgām attiecībām komandā un spēju saglabāt projekta vadītāja lomu. Es vēlos, lai komandā cilvēki jūtas sadzirdēti un lai kopā ir patīkami strādāt. Taču tajā pašā laikā, manuprāt, ir būtiski atcerēties, mūsu uzdevums nav būt draugiem – mēs esam kolēģi, kurus vieno kopīgs mērķis. Jo vairāk man izdodas saglabāt šo robežu, jo objektīvāk spēju paskatīties uz situācijām. Savukārt, ja pārāk ieeju "čoma" lomā, kļūst grūtāk ieraudzīt situācijas objektīvi, risināt konfliktus un uzņemties līdera lomu, kad tas ir nepieciešams. Projekta vadītājam bieži vien ir jābūt tam "pieaugušajam telpā".

 

Tas nenozīmē būt vēsam vai atsvešinātam – tieši pretēji. Manuprāt, projekta vadītājam ir jābūt emocionāli iesaistītam, jo citādi nevar patiesi rūpēties par projektu un cilvēkiem. Taču tikpat svarīgi ir nezaudēt savu projekta vadītāja lomu. Šis ir līdzsvars, uz kuru es aizvien tiecos.

 

Ceru, ka pēc dažiem gadiem uz šo rakstu paskatīšos un sapratīšu, ka varu tam pievienot vēl vairāk atziņu. Man tas nozīmētu tikai vienu – joprojām mācos un attīstos :)


 
 
 

Komentāri


bottom of page