top of page

Ar vadības vēlmi "izmantojiet AI" nepietiek, lai panāktu reālas pārmaiņas uzņēmumā

27. aug.
Lasīts 2 min

Pirms laiciņa kāds uzņēmums man jautāja – kā panākt, lai IT darbinieki, kuri paši aktīvi nemeklē un neizmēģina jaunus AI rīkus, sāktu tos vairāk apgūt un izmantot? Jo biznesam tas ir super svarīgi – īsāks izstrādes laiks nozīmē mazākas izmaksas, ātrāku produktu testēšanu tirgū utt.


AI ieviešana uzņēmumā nav tikai jautājums par tehnoloģijām. Tā ir darba paradumu maiņa. Un, ja gribam, lai cilvēki maina veidu, kā viņi strādā, ar aicinājumu “izmantojiet vairāk AI” būs par maz.


Katra uzņēmuma pārmaiņas, protams, jāplāno individuāli, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma kultūru, dinamiku un specifiku. Es neesmu AI eksperte, bet te pāris mani atgādinājumi uzņēmumu vadītājiem no pārmaiņu vadības skatpunkta, ko ir svarīgi paturēt prātā, uzsākot pārmaiņas. Šie nav vienīgie aspekti – tālāk procesā, atkarībā no situācijas, būs arī citi jautājumi, kam pievērst uzmanību.


💡No darbiniekiem nevar sagaidīt to, kas nav nokomunicēts

Praksē redzu – vadība saprot, ka pārmaiņas ir svarīgas, bet līdz darbiniekiem šis uzstādījums nenonāk. Vadībai šķiet, ka cilvēki paši sapratīs, kas uzņēmumam ir svarīgi un ko no viņiem sagaida. Realitātē darbinieki to nemaz nezina, un viņu rīcība nemainās. Reizēm tam seko arī vadības neapmierinātība vai pat pasīvi agresīva attieksme – “kāpēc jūs to nedarāt?”, lai gan darbiniekiem neviens nav pateicis, ka AI rīku izmantošana no viņiem vispār tiek sagaidīta.


Vadībai ir skaidri jāpasaka, ko sagaida no darbiniekiem, kāpēc AI rīku izmantošana uzņēmumam ir svarīga un kādu rezultātu no tā sagaida – īsāku izstrādes laiku, mazākas izmaksas, ātrāku risinājumu testēšanu utt. (jo nav jau svarīgs pats process, bet rezultāts, ko process iedod).


Ar vienreizēju komunikāciju nepietiek. Vadītājam šis virziens regulāri jāaktualizē arī ikdienā, piemēram: “Vai šo varam izdarīt ātrāk, izmantojot kādu AI rīku?”, dalīties ar labajiem piemēriem un parādīt, kas jau ir izdevies. Un arī pašai vadībai jārāda piemērs – kaut vai pavisam mazās lietās.


💡Nevar prasīt apgūt kaut ko jaunu cilvēkiem, kuru darba laiks jau ir aizpildīts par 100%

Ja sagaidām, ka IT cilvēki meklēs, apgūs un izmēģinās jaunus AI rīkus, tam ir jāparedz arī laiks. Un prasīt to darīt brīvajā laikā nav korekti.


💡Nevar gaidīt, ka cilvēki paši zinās, ar ko un kā sākt

Te var palīdzēt arī ārējais resurss – apmācības vai eksperts, kas palīdz saprast pieejamos AI rīkus, parāda praktiskus piemērus un palīdz sākt tos izmantot. Tas, protams, prasa gan laiku, gan naudu, bet tas ir ieguldījums nākotnē.


💡Nevajag cerēt uz spontānu eksperimentēšanu

Es ticu, ka pārmaiņās strādā strukturēta pieeja, nevis vienkārša paļaušanās, ka darbinieki paši kaut ko darīs. Citādi katrs kaut ko pamēģina, bet kopumā nav ne skaidra virziena, ne saprotama rezultāta. Vienojamies par konkrētiem pilotprojektiem – ko un kad izmēģinām, un pēc tam kopīgi atskatāmies: kas strādāja, kas nestrādāja un ko no izmēģinātā turpinām izmantot ikdienā.


💡Ne visi cilvēki pārmaiņām pielāgojas vienādā tempā

Praksē redzu, ka reizēm no visiem darbiniekiem tiek sagaidīta vienādi ātra reakcija uz pārmaiņām. Bet vienmēr būs cilvēki, kuri ātri pavilksies uz jauno, sāks eksperimentēt un meklēt iespējas, un būs tādi, kuriem vajadzēs vairāk laika, skaidrojuma un atbalsta. Un tas ir normāli.


Tas nenozīmē atteikties no sagaidāmā rezultāta, bet gan rēķināties, ka dažādi cilvēki līdz tam nonāks atšķirīgā, bet saprātīgā tempā (arī pārmaiņu pieņemšanai ir robežas – ilgstoša nevēlēšanās mainīt savu darba veidu jau ir cits jautājums).

 

 

 
 
 

Komentāri


bottom of page