Krīze kā spožākā gaisma profesionālajā partnerībā

Nesen sarunā paziņa man jautāja: Vai man, kā freelance projektu vadītājai, ir laba profesionāla sadarbība ar pasūtītāju nesen uzsāktajā projektā?

Agrāk es būtu atbildējusi bez vilcināšanās: jā, mums ir ļoti laba sadarbība – spējam vienoties gan par konceptuālajiem jautājumiem, gan par praktiskajiem soļiem. Mūsu ikdienas darbs kopā norit ļoti labi. Taču šoreiz atbildēju citādi: līdz šim šķiet, ka sadarbība ir laba, taču par to vēl ir pāragri spriest.

Kāpēc tāda piesardzība?

Manuprāt, domājot par to, cik veikmīga ir konkrētā profesionālā sadarbība svarīgi ir vairāki aspekti, no kuriem man būtiskākie ir:

✔spēja vienoties par konceptuālo projekta virzību — tas palīdz saprast, vai mums ir līdzīgs saturiskais redzējums par tā attīstību;

✔ikdienas sadarbība

✔un lai arī šķiet pašsaprotami - problēmu neesamība finanšu jautājumos (tai skaitā, savlaicīgas izmaksas).

Šim uzskaitījumam pievienoju vēl vienu punktu: krīzes situāciju veiksmīga pārvarēšana.

Darbojoties dažādos projektos, esmu nonākusi pie secinājuma, ka profesionālo sadarbību patiesi var novērtēt tikai krīzes brīžos — situācijās, kad komandā rodas iekšējie un ārējie izaicinājumi. Tieši šajos brīžos izkristalizējas, vai mums ar pasūtītāju ir vienādas vērtības attiecībā uz sadarbību un komunikāciju, kā arī cik konstruktīvi un cieņpilni spējam risināt radušos konfliktus.

Man kā freelance projekta vadītājai ir skaidrs — ja vien projekts nav ļoti īss, krīzes vienmēr pienāk. Izejot cauri šīm situācijām, var saprast, vai pastāv īsta komandas sajūta un vai vēlos kopā ar pasūtītāju sasniegt nākamās profesionālās virsotnes.

Un kas ir Tavi rādītāji, kas parāda, ka profesionālā mijiedarbība ir veiksmīga?