Vai struktūra vienmēr ir vajadzīga, lai komandā lietas notiktu?

Pieredze dažādos projektos man ir parādījusi: ne visām komandām ir nepieciešama strukturēta pieeja, lai sasniegtu rezultātu.

Vadot projektus, esmu sapratusi, ka manas spēcīgākās puses ir:

☝strukturizēt darbības (veicamie uzdevumi, atbildīgie, termiņi utt.);

☝pārliecināties, ka ir padomāts par būtisko;

☝izveidot komunikācijas struktūru tā, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka visi vajadzīgie cilvēki ir iesaistīti up to date komunikācijā un ir uz viena viļņa par notiekošo (šis, protams, ir izaicinoši, ņemot vērā, ka mēs katrs uztveram lietas dažādi, bet tas nenozīmē, ka nevajag mēģināt).

Skaidra darbības struktūra manā skatījumā ir būtiska ne tikai tāpēc, ka man dabiski tas padodas, bet arī tāpēc, ka ticu – strukturēta pieeja palīdz komandai vieglāk un efektīvāk nonākt pie labākajiem iespējamiem rezultātiem. Tajā pašā laikā – jā, komandas var darboties arī bez strukturētas pieejas. Bez skaidras uzdevumu sadales, bez regulāras komunikācijas. Un tas var strādāt: lietas vienkārši notiek, un rezultāts tiek sasniegts.

Strukturēta pieeja uzdevumu, atbildību un komunikācijas vadībā ir patiešām noderīga tad, ja:

☝vadītājam vajadzība pēc skaidrības – gan par darāmajiem darbiem, gan par atbildīgajiem, termiņiem un vienotu komunikācijas pieeju

☝vadītājs pats izmanto izveidoto struktūru ikdienā

☝vadītājs vēlas uzlabot kopējo sadarbību komandā

☝vadītājs saredz strukturēšanā konkrētu ieguvumu kopējā rezultāta sasniegšanā.

Es redzu, ka komandas var strādāt dažādi – gan ar strukturētu pieeju, gan bez tās – un sasniegt rezultātus. Bet jautājums, par ko reizēm aizdomājos: vai ar strukturētu pieeju rezultāts nebūtu vēl labāks? Šī doma mani mudina turpināt meklēt līdzsvaru starp kārtību un brīvību.